2.Adventā, 2010. gada 5. decembrī.

^{25 Pēc tam būs zīmes pie saules, mēness un zvaigznēm, tautas virs zemes būs neziņā, kur palikt, jo jūra kauks un celsies. 26 Un cilvēkiem sirds pamirs izbailēs, gaidot lietas, kas nāks visā pasaulē: jo debesu stiprumi sakustēsies.}

^{27 Un tad redzēs Cilvēka Dēlu nākam padebesī lielā spēkā un godībā.}

^{28 Kad tas sāk piepildīties, tad stiprinaities un celiet uz augšu savas galvas, jo jūsu pestīšana tuvojas."}

^{33 Debess un zeme zudīs, bet Mani vārdi nezudīs!}

 Vai jūs zināt, kas ir bubulis? Noteikti bērni ir dzirdējuši par bubuli. Tas ir tas briesmīgais, kas dzīvo tumšajā skapī vai bēniņos vai pagrabā. Arī man bērnībā nācās piedzīvot to, kas ir Bubulis. Vecākie brāļi teica, ka Bubulis dzīvo ūdenskritumā, kas bija netālu no mūsu mājām. Ūdenskritums rūca un tur bija tas briesmīgais Bubulis, kas var paraut. Es jau toreiz nojautu, ka brāļi iespējams mani tikai māna, bet zināms baiļu faktors pastāvēja.

Kas tas ir? – tā ir baidīšana.

Kad es paaugos, kādu dienu es nokāpu tajā ūdenskritumā un pārliecinājos, ka tur nav Bubuļa.

Kāpēc ir vajadzīgs Bubulis? – Lai mēs baidītos.

 Vai jūs esat lasījuši pasaku „Smaragda pilsētas burvis”? Šajā pasakā bija par vienu briesmīgu burvi, kurš dzīvoja Smaragda pilsētā. Visi no viņa baidījās, no šī burvja burvestībām. Viņu uzskatīja par varenāko burvju zemes burvi, kurš var daudz ko izdarīt. Tādēļ pie viņa devās muļķa putnubiedēklis, kurš vēlējās būt gudrs, bailīgais lauva, kurš gribēja kļūt drosmīgs un Dzelzs malkas cirtējs, kurš vēlējās iegūt sirdi un arī maza meitenīte, kura gribēja nokļūt mājās. Un kas notika – viņi atrada šo burvi Gudvinu (Lielo un Briesmīgo). Šis Gudvins Lielais un Briesmīgais briesmojās un būrās, bet baigās atklājās kas viņš patiesībā bija – burvju mākslinieks, kurš ar gaisa baloniem bija atkļuvis uz burvju zemi un tā centās sevi pasargāt un nodrošināt.

Bet šis cilvēks, kas bija vai nebija burvis palīdzēja Putnu Biedēklim, Dzelzs Malkas cirtējam, Lauvam. Biedēklim viņš iešuva adatu kamolu, lauvam drosmes eliksīru, bet Dzelzs Malkas Cirtējam viņš ievietoja samta sirdi, kas sitās pret tā dzelzs krūtīm. Un saprotiet, visi bija apmierināti un tas bija viņu problēmu risinājums.

Kāds bija šīs pasakas morāle? – gadās, ka Briesmīgais tikai sākumā un ārēji ir briesmīgs un draudīgs. Patiesībā ir pavisam citādāk, vienkāršāk.

 Vai jums ir kādreiz stāstīts par Salatēvu, kurš nāk bargs un ar žagaru slotu un ar dāvanu maisu. Palaidņiem Salatēvs atnes žagarus un sadod pa dibenu, bet paklausīgajiem bērniem viņš dod dāvanas. – Šo Salatēvu mēs kādreiz gaidījām ar zināmām bažām – kā mums klāsies?

 Vai mammas kādreiz mūs bērnus nebaida ar to, ka atnāks tētis un tad viņš sados pa dibenu nepaklausīgajiem bērniem? Vai Tētis šādā gadījumā nepārvēršas par Bubuli?

 2.Adventa Bībeles teksts uz mums runā par Jēzus Otro Atnākšanu. Viņš nāks pasaules beigās, kad notiks lielas pārmaiņas. Šīs pārmaiņas būs tik lielas, ka izmainīsies tas uz ko līdz šim esam paļāvušies kā uz nemainīgiem lielumiem un spēkiem.

Vai tas būs briesmīgi? – Vai tas mūs biedē? Kas mūs tajā biedē?

Vai Jēzus Kristus tā nepārvēršas par Bubuli? – Viņš atnāks un mūs pazudinās.

 Tā būtība šajā gadījumā ir par to, ko mēs īsti gaidām? – Bubuli vai Pestītāju, kurš noslēgs kādu Laikmetu. No Bubuļa mēs baidāmies, jo viņš ir domāts, lai mēs no tā baidītos. Bet Jēzus Kristus ir mūsu mīļais Glābējs, o mēs gaidām ar ilgu pilnām nopūtām, kā savu Atbrīvotāju.

 Kāpēc mēs baidāmies no Kristus? JO varbūt Viņš ir Salatēvs, kurš nāk ar žagariem un dāvanu maisu. Ka tik Viņš man nesadod pa stilbiem? Man ir bail no Viņa. Bet, no tā ko baidos, to es nespēju mīlēt. Bet no tā, ko es mīlu, es nebaidos, bet gaidu, kad Viņš atnāks, lai atkal ar Viņu tiktos un būtu kopā.

 Tas nozīmē, ka mums ir svarīgi iemīlēt Kristu. Mums ir svarīgi iemācīties iemīlēt mūsu Tēvu, kurš ir. Jo Dievs Tēvs mūs tik ļoti mīl, ka ir ļāvis savam Dēlam uzupurēties mūsu labad. Cik tas ir patiesi un ar lielu mīlu pret mums, kas neesam to pelnījuši! Tas varētu būt pamatots iemesls vismaz mēģināt sākt mīlēt Vīņu, kurš ir Lielais, Briesmīgais, bet mīļais un labais.