Jubilate, 2012. gada 29. Aprīlī

"ES ESMU īstais vīnakoks, un Mans Tēvs ir dārza kopējs.

 Ikvienu zaru pie Manis, kas nenes augļus, Viņš noņem, un ikvienu, kas nes augļus, iztīra, lai tas jo vairāk augļu nestu. Jūs jau esat tīri to vārdu dēļ, ko Es uz jums esmu runājis. Palieciet Manī un Es - jūsos. Kā zars nevar nest augļus no sevis, ja tas nepaliek pie vīnakoka, tāpat arī jūs, ja nepaliekat Manī.

 ES ESMU vīnakoks, jūs tie zari. Kas Manī paliek un Es viņā, tas nes daudz augļu, jo bez Manis jūs nenieka nespējat darīt.  Ja kas nepaliek Manī, tas kā zars izmetams ārā un sakalst; tos savāc un iemet ugunī, un tie sadeg.  Ja jūs paliekat Manī un Mani vārdi paliek jūsos, jūs varēsit lūgt, ko gribat, tas jums notiks.

 Ar to Mans Tēvs ir godā celts, ka jūs nesat daudz augļu un topat par Maniem mācekļiem.

1. Jēzus Kristus metaforas ir vienas no dziļākajām un personiskākajām visā Jaunajā Derībā. Tās izsaka attiecības kādas tās ir starp Dievu, Jēzu Kristu un mums, kuri Viņam ticam un sekojam Viņam. Mēs nevaram sekot Kristum bez garīgām saitēm ar Viņu pašu.

Jāņa evaņģēlijā mēs varam atrast 7 Kristus metaforas – Es Esmu:

• Dzīvības Maize – Jņ.6:35,48 – garīgās dzīvības devējs, avots
• Pasaules Gaisma – Jņ.8:12, 9:5 – cerības un motivācijas devējs, apziņas skolotājs
• Durvis – Jņ.10:7,9 – iespēju un izvēles devējs
• Labais Gans – Jņ.10:11,14 – patiesais Skolotājs un dzīves vadītājs uz kuru var paļauties
• Augšāmcelšanās un Dzīvība – Jņ.11:25 – nemirstības devējs un ticības mērķis
• Ceļš, Patiesība un Dzīvība – Jņ.14:6 – Viņš ir pamats, dzīves filosofija un mērķis
• Īstais Vīnakoks – Jņ.15:1,5

2. Man liekas, ka Jēzus metafora par Vīnakoku ir ļoti mūsdienīga – tā ir atbilstoša mūsdienu aktuālajām cilvēku vajadzībām. Viena no akūtākajām mūsdienu problēmām ir vientulība un atstumtība.

• Līdz ar psiholoģijas un psihoanalīzes attīstīšanos cilvēks ir kļuvis par individualitāti un indivīdu, no vienas puses tas ir devis ko labu, jo tā daudzi vairāk apzinās savu vērtību, līdzvērtību, pašcieņu. Taču cilvēks jūtas nodalīts no kopuma – es vairs neesmu „mēs”.
• Mēs esam nodalīti no pārējiem – vīrs no sievas (jo vīrietis ir no Marsa, bet sieviete no Veneras); vecāki no bērniem (paaudžu konflikti); vecvecāki no mazbērniem. Ģimene kā nesalaužams kopums mums jau laiku atpakaļ vairs nav absolūts.
• Mēs arī vairs sevi nejūtam cieši saistītus ar savu dzimteni, tautu un nacionalitāti, jo globalizācija un Eiropas Savienība lēnām izšķīdina robežas un nacionālo un reliģisko kolorītu.

Mums vairs nav savas izredzētības un pozitīvā kopuma sajūtas. Protams, nevar arī būvēt savu pašapziņu uz citu noniecināšanas vai naida fona – kā to darīja cionisms, komunisms vai nacisms. Tomēr cilvēkiem ir vajadzīgs apzināties, ka es esmu daļa no kaut kā vērtīga, svarīga, un, ka man vērtību piešķir kaut kas lielāks par mani.

Tādēļ arī Jēzus saka, ka Viņš ir patiesais Vīnakoks –

• Viņš ir tas vērtīgais kopums, kura daļas mēs esam. Mēs esam Viņā un Viņš ir mūsos un tas ir ļoti svarīgi.
• Mēs neesam vieni, neesam nodalītas individualitātes – mūs daudz kas saista pie Dieva un Viņa Dēla.
• Mums ir dzīvas un organiskas saites ar Dievu

3. Otra lieta, ko Jēzus caur šo metaforu mums atklāj ir, apziņa, ka Dievs darbojas mūsos.

Viņš ir kā dārznieks, kurš mērķtiecīgi darbojas savā dārzā, lai to izkoptu, veidotu skaistāku, attīrītu no tā, kas mūs velti izsūc.

Patiesi, vai jūs, lasot šo Jēzus metaforu esat padomājuši, kas ir domāts ar vārdiem, ka Tēvs ir Dārza Kopējs, kurš iztīra vīnakoka zarus, kas nes augļus, lai viņi nes tos vēl vairāk? – Mēs kādreiz strādājām savā ģimenes dārzā un tīrījām augļu kokus. Tā ir nevis tīrīšana ar lupatiņu no netīrumiem, bet lieko zaru izgriešana. Tiek izgriezti tā sauktie „ūdens zari”, kas velti izsūc koka sulu, enerģiju.

Vīnogulājam šī tīrīšana ir ārkārtīgi drastiska. Tiek nogriezti visi zari, kas nenesīs augļus. Pēc tādas tīrīšanas vīnogulājs izskatās pamatīgi apgriezts un tukšs. Dārznieki saka, ka pat viena daļa no lapām ir jānoplūc, lai Saule netraucēti apspīd vīnogas, lai tās ir lielas un saldas. Citi rīkojas vēl nežēlīgāk – kad vīnogas sāk gatavoties, tad nedaudz tās pamērdē – nelej. Viena daļa vīnogas nokrīt, bet citas kļūst vēl saldākas un ar labāku garšu. Ciešanas un grūtības norūda un dod vērtīgākus augļus. Bet liekais nokrīt, iet bojā.

Tā Dievs darbojas pie sava Vīnakoka – rūpīgi, prasmīgi un kvalitatīvi.

4. Pateicoties tam, ka Viņš darbojas, iztīra un izkopj, mēs ieaugam Vīnakokā. Mēs veidojamies par daļu no Viņa. Vīnakoks mums piešķir jēgu un dara mūs spējīgus nest labus, garšīgus augļus, kas priecē Dārza Kopēju.

Vīna koka zaru dzīvības jēga un mērķis – nest augļus. No Jēzus metaforas vārdiem saprotam, ka Dārza Kopēja lielākā vēlēšanās ir iegūt daudz labu augļu. Tas iespējams vienīgi tad, ja zars ir viens organisms ar vīnakoku. Zariem svarīgi palikt šajā saiknē. Tas šķiet pavisam vienkārši, bet dzīvē tas citreiz ir pats grūtākais.

Kas tad ir augļi, ko Dārza Kopējs no Vīnakoka zariem sagaida? – kas veidojas no cilvēka draudzības ar Dievu? – pārmaiņas cilvēkā, ko veic Sv.Gars. Kā raksta apustulis Pāvils: „Bet Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība.” (Gal.5:22) Tie ir 9 kristīgie tikumi. Arī pats Kristus Mateja evaņģēlijā saka: „Padarait koku labu, tad arī viņa augļi būs labi, vai padarait koku nelabu, tad arī viņa augļi būs nelabi, jo koku pazīst no viņa augļiem.” (Mt.12:33)

Tas nozīmē, ka Svētais Gars ir tas, kas darbojas mūsos – dara mūs labus. Bet tas nebūt nenozīmē to, ka mums te neko nevajag darīt, tikai ļauties Dievam. Mēs jau esam tie, kas Dieva Gara spēkā sevi pārvaram – piedodam, vairs neienīstam, nekrītam dusmās, neķildojamies, nemanipulējam, nemelojam, neatriebjamies, pildām, ko esam solījuši, un neesam ātrsirdīgi. Jūs jau zināt, cik šādas lietas darīt ir grūti. Bez Dieva tas manuprāt nav iespējams.

5. Jēzus Kristus mums atklāj, ka tas ir iespējams, pateicoties tam, ka mēs paliekam Viņā un Viņš mūsos.
   Es esmu Kristū un Kristus ir manī. Šie jēdzieni skan kaut kā nedaudz mistiski. Tā ir palikšana – ļoti svarīgs jēdziens priekš cilvēka. Daudzi cilvēki nevēlas palikt, bet nemitīgi attīstīties, augt, pilnveidoties. Taču Jēzus Kristus šeit uzsver, ka mums ir svarīgi palikt – nesaraut saites ar Dievu, ar Kristu – būt Kristū.

Vai Kristus no savas puses paliks kopā ar mani? – tas varētu būt nedrošības pilns jautājums, laikmetā, kas ir nedrošības un ļaunu pārmaiņu pilns. Jā, Kristus ir apsolījis palikt kopā ar mums, Viņa mācekļiem un sekotājiem: „Es esmu pie jums ikdienas, līdz pat pasaules galam.” Šie vārdi ir ļoti iedrošinoši.

Tas nozīmē, ka vienīgā problēma ir mana palikšana Viņā un kopībā ar Viņu. Šajā ziņā ir jāsaka, ka paldies Dievam, ka mums ir grēksūdze! Jo tas cilvēka spēkiem būtu par daudz, ja no mums vien būtu atkarīgs tas, vai mēs paliksim šajā saiknē ar Dievu. Grēku izsūdzēšana un grēku piedošana uztur mūsu palikšanu Kristū, atjauno mūsu dzīvo saikni ar Dievu.

Taču ir vēl viena saikne – mūsu sirds lūgšana. Parasta lūgšana, kurā es sarunājos ar savu Dievu, kurš mani mīl un mani pazīst, un kuram es varu izstāstīt visu, kas mani satrauc un mani apbēdina. Manas sarunas ar manu Dievu pārtop par sirds lūgšanu, kas pārtop par dzīvu saikni, asinsriti starp manu sirdi un Dieva sirdi. Ja mums veidojas ieradums sarunāties ar Dievu, tad mēs lēnām veidojamies par šādiem dzīviem zariem pie īstenā dzīvā Vīnakoka. Tas mūs uztur, dod spēku, atjauno, pilnveido un palīdz palikt kopā ar Kristu – visu dzīvi, līdz pat galam.