Pielūkojiet, ka jūs nevienu no šiem mazajiem nenicināt, jo Es jums saku: viņu eņģeļi debesīs vienmēr redz Mana Debesu Tēva vaigu. Jo Cilvēka Dēls ir atnācis atpestīt pazudušo.

Mateja 18:10-11

    Šajā nedēļā, 29.septembrī, mēs atzīmējām Miķeļa jeb eņģeļa Mihaēla dienu.
Šie ir interesanti svētki Baznīcas gadā, kas tiek veltīti Dieva radītajai un mums neredzamajai pasaulei.
Mūsdienu uzskatu pasaulē, kur cilvēki pievērsušies racionālismam un materiālai pasaulei ir ļoti grūti ticēt, ka eņģeļu pasaule ir reāla. Lai gan ir daudzi, kam patīk interesēties par eņģeļu pasauli.
Lai gan nevarētu teikt, ka garīgā pasaule būtu tikai eņģeļu pasaule. Tur mīt daudz dažādu būtņu, kuru nosaukumus mēs nezinām.

Mēs varam uzskatīt, ka pasaule sadalās vairākās izpausmēs:
Augstākā būtne – Radītājs, Dievs – elpa, gars, kas piepilda visu
Dvēseliskās būtnes, kam ir dvēsele un gars
Cilvēki – gars, dvēsele un miesa
Dzīvnieki, putni, zivis – dvēsele un miesa - Koki, augi un dzīvā radība;
Nedzīvā radība – tikai  ķermenis

Par eņģeļiem mēs zinām no tā, ka mūsu pasaules ik pa laikam saskarās un kādas garīgas būtnes atnāk pie mums ar kaut kādu vēsti vai kaut ko izdara.
Svētais Augustīns, runājot par eņģeļiem, rakstīja: „Vārds eņģelis apzīmē sūtību, nevis dabu. Tu jautā, kā sauc šo dabu? – gars. Tu jautā, kāda ir viņa sūtība? – eņģelis. Pēc savas būtības tas ir gars, bet pēc darbības – eņģelis.”
Vārds angelos nozīmē sūtnis. Eņģeļi ir Dieva sūtņi, kas uzrunā cilvēkus notikumos ar lielu garīgo jēgu – radīšana, Dieva tautas veidošana, Svētās zemes iekarošana, Kristus dzimšana, nāve un Augšāmcelšanās; Baznīcas izveidošanās un vēlāk arī Dieva tautas aizstāvēšana.

Tiek uzskatīts, ka eņģeļi ir radīti pirms Dievs radīja materiālo pasauli. Genesis grāmatā 1.pantā teikts: „Sākumā Dievs radīja Debesis un zemi.” Mēs uzskatām, ka ar debesīm domāts arī garu pasaule, kuru apdzīvo visa veida nemateriālās būtnes.

Eņģelis Mihaēls ir atainots Bībelē kā Dieva karaspēka virspavēlnieks (Jozua 5:13-15), eņģeļu valdnieks un Dieva tautas aizbildnis un sargeņģelis (Daniēla 10:13,21, 12:1).
Par sargeņģeli Mihaēlu:
Jozua sastapšanās ar Dieva karaspēka virspavēlnieku (Mihaēlu) Joz.5:13-15;
Daniēla tikšanās ar Gabriēlu (Dan. 10:5-21 – par Mihaēlu kā Israēla sargeņģeli);
Tad viņš (Gabriēls) turpināja: nebīsties, Daniēl! Jau no pirmās dienas, kopš tu centies izprast notikušo un pazemojies sava Dieva priekšā, tavi vārdi ir uzklausīti, un es gribēju ierasties tavas lūgšanas dēļ. 13 Bet persiešu valsts sargeņģelis mani atturēja divdesmit vienu dienu, kamēr beidzot Mihaēls, viens no galveniem sargeņģeļu priekšniekiem, man nāca palīgā, un man izdevās atstāt Mihaēlu vienu pašu pie persiešu ķēniņu sargeņģeļa, (…)bet nav neviena, kas man palīdzētu cīņā pret tiem abiem, kā vien jūsu sargeņģelis Mihaēls.” (Daniēla 10:12-13,21)
Erceņģelis Miķelis satriec pūķi Atkl.12:7-12
Jūdas vēstulē (9.p.) teikts: ”Turpretim virseņģelis Miķelis, kad viņam bija Mozus miesas dēļ vārdu cīņa ar velnu, neiedrošinājās par viņu izteikt zaimu spriedumu, bet tikai sacīja: Tas Kungs lai tevi soda!”

Tātad Mihaēls ir sargeņģelis. Viņš parasti tiek attēlots, kā karojošs eņģelis, kurš ar savu šķēpu satriec Pūķi vai kādu dēmonisku radījumu, citreiz pat cilvēkam līdzīgu – Sātanu. Kristīgā Baznīca uzskata, ka Mihaēls ir virspavēlnieks Dieva eņģeļu karaspēkam, kuri karo ar Luciferu, jeb Sātanu, kurš vada kritušo eņģeļu karaspēku.
Līdz ar to, nākamais secinājums, ka garīgajā pasaulē norisinās karš starp labo un ļauno, gaismu un tumsu, šķīsto un nešķīsto. Šis karš no Debesīm ir nonācis uz zemes, uz cilvēku pasauli, līdz ar pirmo cilvēku nepaklausību Dievam.
Tas nozīmē, ka frontes līnija starp labo un ļauno nav tikai ārpus mums, bet kā saka – mūsu tēva māju pagalmā… Katra cilvēka dzīve ir kā cīņa starp labo un ļauno pašā cilvēkā. Sākot ar Kristībām un Iesvētībām sākas cilvēka apzinātā cīņa pret ļauno – to, kas atņem dzīvību, atņem labo, izposta, padara nespējīgu darīt labo

Mana cīņa nav tikai mana cīņa vien, jo nekas nenotiek tikai norobežotā vienībā, es esmu saistīts ar pasauli apkārt man. Manas uzvaras ir arī Dieva Baznīcas uzvaras, tādēļ arī Kristus teica, ka eņģeļiem Debesīs ir lielāks prieks par vienu grēcinieku, kurš atgriežas, nekā par 99 taisnajiem, kuriem atgriešanās nav vajadzīga.
Ko mēs varam mācīties no atziņas par Dieva eņģeļu eksistenci?
Ticību – ja ticam Dieva eksistencei ir jāmācās ticēt arī eņģeļu eksistencei. Dievam ir daudzveidīga radītā pasaule – gan garīgā, gan miesīgā.
Paļāvību – savā garīgajā dzīvē un vispār savā dzīvē, tiecoties pēc labā un pēc paša Dieva mēs neesam vieni, bet mums ir stipri aizstāvji un palīgi. Ja mēs ko nespēsim, tad mums palīdzēs.
Apņēmību – darīt labu un palikt uzticīgiem tiem principiem, ko mums atklājis Kristus. Jo tas ir tā vērts, būt kopā ar stiprākajiem.

   

Lai Jums jauka diena!

Ikšķiles evanģēliski luteriskās draudzes mācītājs
Dzintars Laugalis