Ikšķilē, 2011. gada 23. Oktobrī

Un, kad Viņš bija izgājis uz ceļu, tad kāds pieskrēja un, ceļos nometies, Viņu lūdza: "Labais Mācītāj, ko man būs darīt, lai iemantoju mūžīgu dzīvību?"  Bet Jēzus uz to sacīja: "Kāpēc tu Mani sauc labu? Neviens nav labs kā vienīgi Dievs.

19 Tu baušļus zini: tev nebūs nokaut; tev nebūs laulību pārkāpt; tev nebūs zagt; tev nebūs dot nepatiesu liecību; nelaupi; godā savu tēvu un māti." Bet tas Viņam teica: "Mācītāj, šo visu es esmu turējis kopš savas jaunības."

21 Bet Jēzus, viņu uzlūkodams, iemīlēja viņu un sacīja: "Vienas lietas tev trūkst - ej, pārdod visu, kas tev ir, un dod nabagiem; tad tev būs manta debesīs; ņem krustu un seko Man."

22 Bet tas, par šo vārdu noskumis, aizgāja bēdīgs; jo viņš bija ļoti bagāts.

23 Un Jēzus skatījās apkārt un saka uz Saviem mācekļiem: "Cik grūti bagātie ieies Dieva valstībā!"

24 Un mācekļi iztrūcinājās par Viņa vārdiem. Bet Jēzus atkal griežas pie tiem un saka: "Bērni, cik grūti ir ieiet Dieva valstībā! Vieglāk ir kamielim iziet caur adatas aci nekā bagātam ieiet Dieva valstībā."

26 Bet tie vēl vairāk pārbijās un sacīja savā starpā: "Kas tad var tapt glābts?"  Jēzus, tos uzlūkodams, saka: "Cilvēkiem tas neiespējams, bet ne Dievam, jo Dievam visas lietas iespējamas."

Notikums ar bagāto jaunekli ir viens no spilgtākajiem notikumiem, kas ir aprakstīts Mateja, Marka un Lūkas evaņģēlijos. Un patiesi, tas ir pārsteidzošs vairākos aspektos. Tas kontrastē ar šodienas realitāti. Vispirms ar to, ka cilvēks skrien pie Jēzus un prasa, ko lai viņš dara, lai iemantotu nemirstību? Tas izsaka ekstrēmu vajadzību – ja ļoti vajag, tad cilvēks ir gatavs skriet, bet šeit bagātais cilvēks pat nometas ceļos Jēzus priekšā. Mēs varam tikai iedomāties, ka ļoti turīgs cilvēks nometas uz ceļiem nabaga ceļojošā sludinātāja priekšā… Tātad šim cilvēkam ļoti vajag kaut ko uzzināt, viņam ir liela iekšēja vajadzība.

Šodienas sabiedrībā šāda vajadzība pēc Dieva un nemirstības ir reta parādība. Mūsu sabiedrība ir garīgi kūtra. Cilvēki bieži vien neaizdomājas par savu dvēseli. Citi cenšas sadzīvot ar ateisma sludināto domu, ka ar ķermeņa nāvi visam ir beigas. Kristieši Latvijā ir daudz, iespējams formāli tas sastāda aptuveni ½ no Latvijas iedzīvotājiem. Tomēr statistika rāda, ka uz dievkalpojumiem svētdienās nāk tikai aptuveni 5% iedzīvotāju.

Citi atkal iekrīt galējībās – nonāk draudzēs un apvienībās, kur tiek potētas bailes – no elles, no Dieva soda, no mūžīgās nāves. Tas cilvēkus iedzen stresā un tad cilvēki ir gatavi daudz ko darīt, daudz ko atdot, lai tikai iegūtu pārliecību, ka ir izdarījuši pietiekami daudz, lai iegūtu Debesu Valstību un nemirstību.

Tādēļ šis jautājums par to, ko lai es daru, lai varētu iegūt nemirstību? –ir aktuāls vienmēr. Ja cilvēks sāk par to domāt, tas neliek mieru. Bagātajā jauneklī mēs redzam cilvēku, kurš meklē atbildi uz šo jautājumu. Viņš nevis vienkārši nāk filozofēt, bet patiesi grib kaut ko darīt šajā ziņā. No notikuma mēs zinām, ka visu mūžu viņš centies būt pareizs – pildījis baušļus. Tomēr sirds viņam nebija mierīga. Iekšējā būtība lika viņam meklēt vairāk. Nebija pārliecības par savu glābšanu.
Tā tas arī notiek, kad cilvēks cenšas izpatikt vai nu citiem cilvēkiem vai Dievam ar labiem darbiem – viņš iekrīt perfekcionismā, kā vāveres ritenī – nekad nav gana, nekad es nevaru būt pietiekami labs, vienmēr varētu izdarīt ko vairāk. Pie kā man iet, kur atrast guru, garīgo tēvu, mācītāju un skolotāju, kurš būtu pietiekami garīgs, kurš pateiks atbildes uz maniem jautājumiem?

Tādēļ šis cilvēks skrien pie Jēzus – jo viņš Jēzū saskatīja ideālu. Lūk Jēzus, – tas ir labais! – Jauneklis meklēja sev etalonu, ko atdarināt, bet viņš nemeklēja Dievu pašu. Jaunekļa jautājums Jēzum bija vairāk par Jēzus ceļu – kāds ir Tavs ceļš, Jēzu no Nācaretes. Taču mēs zinām, ka nav tāda Jēzus ceļa – Jēzus pats ir Ceļš, Patiesība un Dzīvība – Viņš ir ceļš pie Tēva.

Jā, patiesi, kāda tad bija šī bagātā jaunekļa problēma? – mēs zinām, tā bija bagātība – tā gribētos ātrumā apliecināt, kā skolas laikā no sola. Taču šī atbilde ir virspusēja. Ir vērts lūkoties dziļāk un domāt par patieso iemeslu tam, kādēļ bagātais jauneklis aizgāja no Jēzus noskumis:

• Jauneklis centās panākt savu – kā jau daudzi bagāti ļaudis uzskata – izdarīt pietiekami, lai iegūtu un sasniegtu nosprausto mērķi, šajā gadījumā, nemirstību. Taču cilvēka spēkiem ir robežas, manai varēšanai ir robežas.
• Viņš bija pārāk bagāts, lai atdotu visu. Jēzus prasīja ne vairāk ne mazāk, kā visu, kas bija. Šī cena bija pārāk augsta. Citreiz mēs dzīvē sastopamies ar prasībām, kas mums nav pa spēkam.
  *Manā ticības dzīves sākumposmā arī es baidījos, ka Dievs no manis paprasīs kaut ko tādu, ko nevarēšu dot.
• Viņš nebija gatavs patiesām izmaiņām savā dzīvē. Iespējams, ka viņš cerēja uz labklājības turpinājumu arī pēc nāves – te man ir labi un es citiem nedaru sliktu, tādēļ es gribētu arī baudīt labumu arī pēc nāves. Taču Dievs aicina tālāk, doties cauri šaurajiem vārtiem – šo vārtu nosaukums ir „Adatas acs”. Ir leģenda, ka Jeruzālemē tajā laikā bijuši vārti ar šādu nosaukumu. Caur šiem vārtiem varēja iziet tikai kamielis bez nastām. Zirgs varēja ieiet bez jātnieka. Nastas bija jāatstāj.

Tādēļ arī ir mācekļu satrauktā saruna ar Jēzu – ja ir tik augsta cena jāmaksā par nemirstību, kurš tad var tikt glābts? Kuram tad ir pa spēkam sasniegt šādus svētuma augstumus? – Jēzus atbilde ir vienkārša – Dievam ir iespējams tas, kas nav pa spēkam mums. Šajos nedaudzajos vārdos apslēpta ļoti svarīga vēsts –

• Ja reiz Dievam pa spēkam ir tas, ko nevaram mēs, tad Dievs mums palīdz pilnīgi atdot visu Viņam. Šī ir ļoti svarīga atziņa garīgajā dzīvē, jo tieši sevis aizliegšana un sava krusta ņemšana, savas atbildības uzņemšanās ir viena no smagākajām lietām garīgajā dzīvē. Dievs Sv.Gars mani iedvesmo un mani māca pieaugt garā un atbildībā, lai es kļūstu spēcīgāks un spējīgāks mainīties – atdot sevi par citiem un arī par savu Dievu.
• Dievs maksā augstāko cenu par manu nemirstību – Dieva Dēla dzīvība. Kristus atdod sevi par mani, manis dēļ un manā vietā – tā ir mācība par Sv.Krustu, ko Mārtiņš Luters atstājis mums mantojumā.

Bagātais jauneklis atnāca pie Jēzus no Nācaretes ar jautājumu par cenu un par darīšanu, bet patiesībā tas pārvērtās par jautājumu viņam pašam – kurā vietā viņam ir Dievs? Tas ir jautājums par pirmo bausli vai par pirmajiem trim baušļiem. Visus pārējos 7 šis cilvēks bija turējis. Viņa nespēja atdot savu bagātību atspoguļoja viņa iekšējo neatrisināto jautājumu – vai Dievs manā dzīvē ir pirmajā vietā? Vai Viņš ir manas dzīves atskaites punkts un centrs?

Jauneklis aizgāja – tā beidzās šī tikšanās ar Jēzu no Nācaretes. Mēs droši nezinām, kas ar viņu notika vēlāk. Bet es domāju, ka šis jauneklis neaizgāja no Jēzus pavisam uz neatgriešanos. Drīzāk viņš aizgāja, lai izcīnītu savu cīņu. Jo šis jauneklis ļoti vēlējās būt pie Dieva. Ir kāda leģenda, ka šis jauneklis ir pats evaņģēlists Marks, kurš ap tiem gadiem bija jauneklis. Viņš aizgāja, bet atgriezās un kalpoja Dievam atdodams pats sevi, pat savu dzīvību.