JUDICA, 2011. gada 9. aprīlī

Kurš no jums Man var uzrādīt kādu grēku? Bet, ja Es runāju patiesību, kāpēc jūs neticat Man? Kas no Dieva ir, dzird Dieva vārdus. Tāpēc jūs nedzirdat, ka neesat no Dieva."  Jūdi Viņam atbildēja: "Vai mēs pareizi nesakām, ka Tu esi samarietis un ka Tevī ir velns?" Jēzus atbildēja: "Manī nav velna, bet Es dodu godu Savam Tēvam, jūs turpretim laupāt Man godu. Bet Es nemeklēju Savu godu; ir Viens, kas meklē un spriež tiesu.

 Patiesi, patiesi Es jums saku: ja kas Manus vārdus turēs, tas nāves neredzēs nemūžam!" Tad jūdi Viņam sacīja: "Nu mēs zinām, ka Tevī ir velns. Ābrahāms ir miris un pravieši, un Tu saki: kas Manus vārdus turēs, nebaudīs nāves nemūžam! Vai Tu esi lielāks nekā mūsu tēvs Ābrahāms, kas ir miris, tāpat kā pravieši ir miruši? Par ko Tu Sevi dari?"

 Jēzus atbildēja: "Ja Es pats Sevi ceļu godā, Mans gods nav nekas. Bet Tas, kas Mani ceļ godā, ir Mans Tēvs, ko jūs saucat par savu Dievu. Jūs viņu nepazīstat, bet Es Viņu pazīstu. Ja Es sacītu, ka nepazīstu Viņu, Es būtu melis līdzīgs jums. Bet Es Viņu pazīstu un turu Viņa vārdus.

 Jūsu tēvs Ābrahāms kļuva līksms, noprazdams, ka redzēs Manu dienu, un viņš to redzēja un priecājās par to." Tad jūdi Viņam sacīja: "Tev vēl nav piecdesmit gadu, un Tu būtu Ābrahāmu redzējis?" Jēzus atbildēja viņiem: "Patiesi, patiesi Es jums saku: pirms Ābrahāms tapa, esmu Es."

 Tad viņi pacēla akmeņus, lai mestu tos uz Viņu. Bet Jēzus paslēpās un izgāja no Tempļa ārā.

Judica svētdiena no Ps.43 „Gādā man taisnību, mans Dievs, un izved galā manu prāvu pret nesvētiem ļaudīm!”

Judica svētdiena ievada Kluso laiku, ko Baznīcas gadā sauc par Kristus Ciešanu laiku, kurā ticīgie ļaudis pārdomā par Kristus smago ciešanu ceļu. Bet Klusajā nedēļā mēs tieši līdzdzīvojam Jēzus Kristus pēdējai dzīves nedēļai.

Šīs svētdienas devīze – iestāšanās par taisnību; lai Dievs ir taisnības aizstāvis.

Psalms mūs var aizvest nepareizos priekšstatos – ka Dievs ir manas taisnības aizstāvis. Patiesībā jau 43.psalms atklāj Dieva Dēla pozīciju – Dievs iztiesā tiesu savam Mesijam; tikai Dievs atklāj, ka Jēzus no Nācaretes ir Mesija – Dieva Dēls un cilvēces Glābējs. Diemžēl daudzi Jēzus dzīves laikā tam nevarēja noticēt.

Rakstu fragments no Jāņa evaņģēlija 8.nodaļas ir pati asākā diskusija, ko mēs varam atrast evaņģēlijos. Jēzus asi runā ar jūdiem. Atmosfēra ir nokaitēta līdz baltkvēlei. Droši vien gaiss ir tik smags, ka šķiet gaisā var pakārt karotes, kā K.Skalbes pasakā par Ziemeļmeitu. Asumā gan jūdi, gan Jēzus saka, ka tie ir no velna. (Kaut kas pazīstams arī notiek, kad asi konfliktē kristieši…) Un emocionālā atmosfēra kāpj vēl augstāk, līdz Jēzus pasaka, ka Viņš ir Dieva Dēls un „pirms Ābrahams tapa esmu Es…” Tas jūdiem ir par daudz un viņi gatavi Jēzu nogalināt, jo viņiem šķiet, ka Nācarietis zaimo Dievu.

Domāju, ka ikviens no klātesošajiem ir piedzīvojis konfliktsituācijas, kad sadurās divi vai vairāk pretēji viedokļi. Savdabīgākais ir tas, ka citreiz ļaudis, kas atrodas pretējās pusēs ir pilnīgi pārliecināti par savu taisnību. Katram ir sava taisnība, sava pārliecība par to, kā vajadzētu būt, kas ir godīgi, kāda ir realitēte un kā vajadzētu rīkoties. Bet risinājuma nav, kamēr kāds nesāk piekāpties.

Vai esat lasījuši pasaku par neglīto pīlēnu? Tur sākot ar pīli, pīlēniem un visu pārējo sētas lopu un putnu baru nevar atzīt vienu putna bērnu, kurš neatbilst standartiem. Viņi raudzījās uz neglītā pīlēna neatbilstību. Šis ir pārāk liels un pelēks, nevis skaisti dzeltens un mazs!

Jūdiem Jēzus no Nācaretes ir šāds neglītais pīlēns – jūdiem duras acīs Jēzus ekscentriskie gājieni – draudzēšanās ar muitniekiem, grēku piedošana laulības pārkāpējai, satuvināšanās ar sievietēm, kur nu vēl dziedināšana sabatā un citi sabata neievērošanas gadījumi, naudas mainītāju veikalu demolēšana Templī un smagie pārmetuma vārdi Rakstu mācītājiem un farizejiem. Jēzus nāk no Galilejas, nevis no Jūdejas.

Tomēr šī diskusija tieši šī asuma dēļ ir tik uzrunājoša. Jēzus saka tādus zelta vārdus, kas liktu domāt daudziem biezādainiem ļaudīm, tomēr jūdos tas izraisa beigās trakas dusmas. Jēzus saka: „jūs neesat spējīgi klausīties manos vārdos…” „Kas no Dieva ir, dzird Dieva vārdus. Tāpēc jūs nedzirdat, ka neesat no Dieva.” Iespējams, ka jūs arī esat ievērojuši Jāņa evaņģēlijā apzināto emocionālo izcēlumu, ka starp Jēzu un jūdiem valda kāds garīgs bezdibenis – no jūdu puses – viņi nespēj saprast Jēzus vārdus no pareizās puses. Jūdiem Jēzus vārdi skan traki, kaitinoši, sektantiski, zaimojoši. Jēzus aicina viņus darīt Ābrahāma darbus, proti, lai viņi ticētu, kā to darīja Ābrahāms, bet jūdi nespēja noticēt.

Kas ir jūdu neticības iemesls? Vai tie ir viņu grēki? Vai tas ir jūdu sekulārisms? Vai jūdi pārāk daudz skatās hokeju un seriālus un nekad neiet uz baznīcu? – Nekā tamlīdzīga. Jūdu neticībai ir 2 iemesli:

Ø Intelektuāls – standarti un priekšstati, kuros dzīvoja farizejai un Rakstu mācītāji. Viņi sevi uzskatīja par ticības aizstāvjiem un Dieva vārtu sargiem, kādēļ viņi raudzījās uz standartiem, kurus paši bija izveidojuši un nespēja Jēzū no Nācaretes ievērot Dieva Dēlu.

Ø Garīgs – Svētais Gars nebija viņos. Tas ir smagi dzirdēt, jo vienīgi Svētais Gars dod cilvēkam sadzirdēt Dieva balsi caur Jēzu, caur Svētajiem Rakstiem, caur Bībeles tekstu. Bieži ļaudis, kuri iet Iesvētes kursā jautā, kādēļ viņi nespēj saprast Bībeles tekstu? Lasa un jēgu nevar uztvert. Bībeles teksts ir kā dārgumu krātuve, kam ir daudz nodalījumu, kam katram ir sava atslēdziņa…

Būtībā tikai Dievs pats varēja Jēzus klausītājus atvērt un likt viņiem saklausīt sacītā jēgu. Kāpēc tas nenotika? Līdz galam mēs to nevaram saprast. Pāvils Romiešu vēstulē raksta, ka viņu acis tika turētas pagānu tautu dēļ, lai mēs varētu dzirdēt Vēsti par glābšanu. Otra iespēja ir tā, ka Dievs cilvēka iekšējā pasaulē brīnumaini sadarbojas ar cilvēka gribu un atvērtību Viņam.

Ko mēs šodien varam smelties no šīs Rakstu vietas? –

Ø Neievietot Dievu standartos – nedomāt, ka mēs esam Dieva Debesu valstības vārtu sargātāji, proti, ka Dieva pestīšanas darbs un Viņa rīcība atkarīga no mūsu aktivitātes vai gudrības. Jā, Dievs mūsu rokās ir ielicis daudz un lielas lietas, bet Viņš pats ir brīvs. Dievs izvēlas bieži vien brīnumainus un negaidītus ceļus, kā cilvēkus vest pie sevis. Citreiz mums tas var nepatikt, kādēļ mēs riskējam nokļūt jūdu situācijā.

Ø Mīlēt neglīto pīlēnu – Dievam nav neglīto pīlēnu. Aicināti ir visi, nav tādu, kuri ir par lielu, par mazu, par neizglītotu, par nabagiem vai par bagātiem, pārāk netīri un riebīgi, lai Dievs neņemtu pie sevis. Šķērslis citreiz ir pavisam citā vietā – cilvēka sirdī.
No neglītā pīlēna var izaugt gulbis.

Ø Mēs neesam Kristus – mums nav otram jāuzspiež sava taisnība. Kad saduras viena taisnības izpratne ar otru risinājums var būt gadījumā, kad viens piekāpjas, abi vienojas un, kad ienāk trešā puse un nostāda diskutējošās puses uz jaunas pozīcijas. Šī jaunā pozīcija ir mūsu kopīgais Kungs Jēzus Kristus, kuram mēs paklausām un ticība Viņam mūs vieno. Mēs varam sākt ar to, kas mūs vieno.

Ø Lūgt Svēto Garu, lai Viņš neatstāj savu Baznīcu un uztur mūsos dzīvo saikni ar Dzīvo Dievu. Tas ir vienīgais garants, ka draudze un Baznīca ir svētīta un Dieva vadīta.