Rīcības veids

1. Rīta lūgšana no „Mieram Tuvu”.

Māci mums uzskatīt par brāļiem tos, kuri domā citādi nekā mēs, tos, kuriem ir atšķirīga ticība vai kuri ir neticīgi.
Dāvā mums atcerēties, ka dzīve ir īsa, lai nāves piemiņa mūs mudina uz darbu un kalpošanu.
Dāvā mums spēju piedot, mīlēt un piedot, mīlēt un dot.
Māci mums dzīvot lūgšanā.
Dāvā mums žēlastību jau kopš šī mirkļa būt līdzdalīgiem Tavā valstībā.
Māci mums ienīst grēku, bet nevis grēcinieku, lai liecinātu par Tevi.
Neatstāj mūs nevērtīgumā, zemiskumā, tukšumā.
Esi mums alfa un omega, lai esam Tavi sekotāji šajā dzīvē un mūžībā. Amen.

Aleksandrs Meņs

2. Jezuītu ceļvedis (gandrīz) visā. Garīgums reālajā dzīvē.

1.nodaļa – rīcības veids. Kas ir ignāciskais garīgums?

Ignāciskā ceļa būtība ir atrast brīvību – brīvību kļūt tādam, kādam tev paredzēts būt, brīvību mīlēt un pieņemt mīlestību, pieņemt labus lēmumus, piedzīvot radības skaistumu un Dieva mīlestības noslēpumu. Garīgums, īsi sakot, ir veids, kā dzīvot attiecībās ar Dievu. Kristīgajā tradīcijā visu garīgumu centrā neatkarīgi no šo garīgumu pirmavota ir viens un tas pats – ilgas sasniegt vienotību ar Dievu, mīlesības un žēlsirdības nozīme, ticība Jēzum – Dieva Dēlam.

Ignāciskais garīgums pirmkārt ir „atrast Dievu it visā”. Nav nekā tāda, kas neattiektos uz garīgo dzīvi. Garīgums nav iesprostots baznīcas mūros. Ignāciskais garīgums visu uzskata par svarīgu tavas dzīves daļu. Protams, tas ietver dievkalpojumus, Svēto Rakstu lasīšanu, lūgšanas un žēlsirdības darbus, bet tieši tāpat arī draugus, ģimeni, attiecības, dzimumdzīvi, ciešanas un prieku, dabu, mūziku un popkultūru.

Tūlīt pēc „atrast Dievu it visā”, ignāciskais garīgums māca, kā būt kontemplatīvam darbībā - lūgt nepārtraukti. Kaut arī klusums un miers ir būtiski mūsu garīgajai dzīvei, lielākā daļa tomēr nebūt negatavojas atstāt savu darbu un doties klosterī, lai pavadītu dienas nemitīgās lūgšanās. Lielākā daļa no mums ir ļoti aizņemti, lūgšanai un meditācijai atliek pavisam maz laika. Bet rēķinoties ar pasauli, kurā dzīvojam, mēs savu daudzo aktivitāšu juceklī varam ļaut, lai kotemplatīvā stāja iekrāso mūsu darbību.

Trešais veids, kā saprast Ignācija ceļu, ir uztvert to kā iemiesošanās garīgumu. Kristīgā teoloģija uzskata, ka Dievs  kļuva cilvēks, jeb iemiesojās Jēu no Nācaretes. Skatoties plašāk – iemiesošanās garīgums nozīmē ticēt tam, ka var atrast Dievu mūsu ikdienas notikumos. Dievs nav tikai tur tālumā. Ja tu meklē Dievu, paraugies visapkārt. Dievs ir arī tieši šeit.

Ceturtkārt, ignāciskais garīgums attiecas un brīvību un indiferenci. „Nesakārtota pieķeršanās” ir veids, kā Ignācijs apzīmē visu, kas neļauj mums būt brīviem. Kad viņš norāda, ka mums vajadzētu „iemantot indiferenci”, tad viņš ar to domā to, ka mums nevajadzētu ļaut nesvarīgām lietām mūs saistīt.

3. Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 9, 1-6)
   Tajā laikā Jēzus, sasaucis tos divpadsmit, deva viņiem spēku un varu pār visiem ļaunajiem gariem un varu ārstēt slimības un viņus izsūtīja sludināt Dieva valstību un dziedināt slimos.
   Un Viņš tiem sacīja: “Neņemiet neko līdzi ceļā: nedz spieķi, nedz somu, nedz maizi, nedz arī naudu; arī divi svārki lai nav jums līdzi! Un, kad jūs ieiesiet kādā mājā, palieciet tur un no turienes izejiet! Bet, ja jūs kāds neuzņems, tad, iziedami no šīs pilsētas, nokratiet putekļus no savām kājām par liecību pret viņiem!”
   Un viņi izgājuši pārstaigāja ciematus, sludinādami Evaņģēliju un visur dziedinādami. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

4. Atvadu lūgšana