Seši ticības ceļi

1. Rīta lūgšana no Mieram tuvu

Dievs, es slavēju Tevi par eņģeļiem, brīvajām un laimīgajām būtnēm, kas jau šodien uzlūko Tavu vaigu un bauda Tavu godību. Es pateicos par to īpašo eņģeli, kuru esi devis tieši man par draugu, lai viņš mani pavadītu un sargātu visos manos ceļos. Labā Dieva eņģeli, esi mans sargs, liec man iet pa tiem ceļiem, kas ved uz Debesīm!
Es slavēju Tevi, Dievs, par Taviem Debesu pulkiem, par svēto koriem, kas ir Tava varenības troņa priekšā, teic un slavē Tevi, saukdami: “Svēts, svēts, svēts ir Kungs!” Eņģeļu Kungs, slava Tev par neredzamo pasauli, kas, lai gan neredzama, ir reāli klātesoša arī virs zemes un ļauj nojaust Tavu bezgalīgo lielumu.
 Kungs, Tu sūti sargeņģeļus sargāt mūsu miesu un dvēseli, es pateicos par viņiem un lūdzu – ļauj arī man būt kā sargeņģelim tiem, kurus mīlu.

2. Jezuītu ceļvedis gandrīz visā. Seši ceļi.

Kaut arī dažādo, individuālo ceļu pie Dieva ir tikpat daudz, cik cilvēu uz zemes, tās tieks sagrupētas sešos ceļos. Ar katru no tiem ir saistīti konkrēti ieguvumi un arī slazdi. Tu savā dzīvē varētu būt gājis pa vairākiem dažādiem ceļiem, arī vienlaicīgi.

Ticības ceļš. Tiem, kas dodas pa šo ceļu, ticība Dievam vienmēr ir bijusi viņu dzīves sastāvdaļa. Viņi dzimuši ticīgā ģimenē vai arī ievadīti ticības dzīvē jau agrā bērnībā. Tas, kāds ir ieguvums, ejot šo ceļu, ir skaidrs – ticība dod jēgu gan dzīves priekiem, gan pārbaudījumiem. Ticība Dievam nozīmē, ka tu zini – tu nekad neesi viens. Vienas no lamatām tiem, kas mēro ticības ceļu, ir nespēja saprast cilvēkus, kas iet pa citiem ceļiem un kārdinājums viņus nosodīt par šaubām vai neticību. Kā arī pašapmierinātība, kas noved pie stagnācijas ar Dievu. Daži turas pie bērnībā iemācītas ticības izpratnes, kas var nebūt atbilstoša pieaugušam cilvēkam.

Neatkarības ceļš. Šie cilvēki ir pieņēmuši apzinātu lēmumu nošķirties no organizētās reliģijas, bet viņi joprojām tic Dievam. Viņiem mēdz piemist laba īpašība – spēja paraudzīties uz lietām jaunā veidā, no malas. Galvenās briesmas ir perfekcionisms, kas jebkuru organizētu reliģiju nolemj neveiksmei.

Neticības ceļš. Šie ceļa gājēji jūt, ka organizēta reliģija viņiem ir nepievilcīga, ar prātu nonākuši pie slēdziena, ka Dievs neeksistē. Bieži vien viņi pat meklē pierādījumus Dieva eksistencei, un to neatrodot lielās ciešanās vai pārdzīvojumos, vispār atsakās no teistiskās pasaules uztveres. Priekšrocība ir tā, ka viņi nevienu no laipnajiem un mierinošajiem apgalvojumiem nepieņem kā pašsaprotamu. Nopietnākās briesmas šai grupai rada tas, ka piederīgie dažkārt domā, ka Dieva klātbūtni var pierādīt tikai racionāli.

Atgriešanās ceļš. Piederīgie parasti sāk dzīvi ticīgā ģimenē, bet atsvešinās no savas ticības.Tad kaut kas viņos atkal iededz interesi par Dievu.

Izpētes ceļš.  Tie, cilvēki var pamanīt, ka viņu garīgā prakse tikai iegūst no saskarsmes ar citām reliģiskām tradīcijām. Biežāk veic nopietnus meklējumus, lai atklātu sev vispiemērotāko organizāciju. Briesmas ir nenostabilizēšanās nevienā no tradīcijām.

Apjukuma ceļš. Šis pēdējais no ceļiem dažādos punktos krustojas ar visiem pārējiem. Cilvēki, kas iet apjukuma ceļu, svārstās par savu bērnības ticību. Brīžiem viņi jūt, ka ir diezgan viegli ticēt Dievam, bet brīžiem tas liekas pilnīgi neiespējami. Atšķirībā no tiem, kas sevi uzskata par nepārprotami ticīgiem vai nepārprotami neticīgiem, šie cilvēki vēl nav izlēmuši un tāpēc nemitīgi pilnveido savus uzskatus par reliģisko piederību. Bet apjukums var pārvērsties arī laiskumā.

Reliģiozs un garīgs. abi šie aspekti ir svarīgi, nevieno no tiem neva pilnībā īstenot bez otra. Reliģija bez garīguma var kļūt par sausu dogmatisku apgalvojumu sarakstu, kas ir atrauts no gara dzīves. Garīgums bez reliģijas var kļūt par egocentrisku pašapmierinātību, kas ir atrauta no kopienas gudrības.

Pateicība, miers un prieks ir veidi, kā Dievs mūs uzrunā. Bet arī stresa, šaubu, skumju un dusmu brīžos mēs varam piedzīvot saskarsmi ar Dievu – kad izjūti ilgas pēc mierinājuma, saiknes ar kādu. Kad izjūti atbalstu un mīlestību.

3. Lasījums no Izceļošanas grāmatas (Izc 23, 20-23)

Tā saka Kungs: “Lūk, Es sūtu eņģeli, kas ies tev pa priekšu un sargās tevi ceļā, un ievedīs vietā, kuru Es esmu sagatavojis.
Ņem vērā viņu un klausi viņa balsij, un pret viņu nesacelies! Jo viņš nepiedos, kad jūs grēkosiet, tādēļ ka mans vārds ir viņā.
Bet, ja tu klausīsi viņa balsij un darīsi visu, ko Es saku, tad Es būšu ienaidnieks taviem ienaidniekiem un apspiedīšu tos, kas tevi apspiež. Jo mans eņģelis ies tev pa priekšu un ievedīs tevi pie amoriešiem un hetiešiem, un feresiešiem, un kanaāniešiem, un hiviešiem, un jebusiešiem, un Es viņus izdeldēšu.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

4. Atvadu lūgšana