Kristības ir Sakraments, ar kuru sākas garīgā dzīve. Pateicoties Kristībai mēs kļūstam par kristiešiem un Dieva veidotās kopības – Kristus Baznīcas locekļiem. Pateicoties tam, ka esmu kristīts, Dievs mani pieņem vienmēr, tādu, kāds esmu, kad es atgriežos pie Viņa.

Kristībai ir vairākas nozīmes:

·         Piedzimšana no augšienes – Jņ 3:1-18 - mēs esam piedzimuši jaunai dzīvei caur to, ka esam saņēmuši Kristības sakramentu. Tas ir jautājums par jaunu identitāti, ko mums dod nevis mūsu sabiedriskais vai mantiskais stāvoklis, bet Dieva labvēlība. Dieva dota identitāte – būt par Viņa mantinieku. Rom.6:3-14 – pēc Kristībām ir kā sākt jaunu dzīvi, kas norit saskaņā ar Dieva gribu.

·         Piederība – līdzīgi, kā ebreju vīriešu apgraizīšana Vecajā Derībā, tā Kristībā mēs iegūstam piederību Dievam. Tā kļūst par primāro piederību, jo saistās ar pasaules uzskatu un vērtību sistēmu – tā izriet no Dieva un iegūst savu jēgu pārliecībā uz Dieva klātesamību, vadību un cerībā uz Viņa atnākšanu.

·         Derība – mēs esam attiecībās ar Dievu, līdzīgi kā jūdi Vecajā Derībā. Bet mēs esam Dieva tauta Jaunās Derības izpratnē – jūdi garā, nevis miesā (Rom.2:29). Tas nozīmē, ka mūsu Derība ar Dievu nebalstās skrupulozā un legālistiskā likumu pildīšanā un pareizā dzīvošanā, bet ticībā un paļāvībā uz Kristu un Viņa dotās mīlestības realizēšanā. Es daru labu tādēļ, ka esmu Dieva cilvēks. Realizējot Kristus doto mīlestību, ar ko mēs darām labu, mēs arī pildam morālo un valsts likumdošanu. Jo mīlestība tuvākajam ļaunu nedara (Rom.13:10).

·         Svētā Gara došana. Kristībā mēs saņemam Svēto Garu (Jņ.3:5), kas nodrošina brīnumaino saikni ar Dievu – vadību, aizstāvību, audzināšanu un mieru. Tas ir ļoti svarīgi priekš veselīgas un harmoniskas dzīves. Svētais Gars ir tas, kurš palīdz man izšķirt garīgās lietas, sadzirdēt Dieva aicinājumu un sirdsapziņas balsī Dieva uzrunāšanu.

·         Grēku piedošana. Kristības ir sakraments, kuram ir reāla nozīme ikdienas dzīvē – manu aktuālo (tagad pēc kristīšanās padarīto) grēku piedošanā. Dieva žēlastība ir pieejama ikvienam, kurš vien ir kristīts. Līdzīgi, kā vecāki citreiz dusmojas, bet piedod saviem bērniem viņu palaidnības, arī Dievs piedod grēciniekam, kurš nožēlo grēkus un vēlas atgriezties. Absolūciju (grēku piedošanas pasludinājums) var saņemt ikviens, kurš ir kristīts un no sirds sūdz savus grēkus.

·         Ienākšana Baznīcā. Kristības ir veids, kā cilvēks var kļūt par Baznīcas locekli konkrētajā draudzē vai, citādāk formulējot, kļūt par draudzes locekli. Tas ir pirmais solis piederībai draudzē. Nākamais ir Iesvētības un līdzdalība draudzes dzīvē.

Kā kristīties?

Ja paši vēlaties kristīties vai kristīt savu bērniņu, tad jums vispirms vajag runāt ar mūsu draudzes mācītāju. Sarunā kopīgi vienosieties par Kristību iespēju un labāko laiku.

Saskaņā ar mūsu Baznīcas (LELB) kārtību, Kristības var saņemt pieaugušie un bērni.

Pieaugušajiem Kristības notiek iepriekš saņemot apmācību par kristīgās ticības principiem un luteriskās Baznīcas mācību. Pieaugušajiem Kristības nozīmē arī Iesvētīšanos draudzē.

Bērnu Kristības notiek kristīgā ģimenē, tas nozīmē, ka vecāki ir kristīti un iesvētīti draudzē, kura darbojas viņu dzīves vietā. Tiek pieļauts arī, ka viens no vecākiem ir kristīts un iesvētīts luterānis. Mūsdienu konfesionālajā situācijā Latvijā daudzās ģimenēs vecāki ir no dažādām Kristīgajām Baznīcām, tādēļ ir pieļaujams, ka vecāki ir no dažādām konfesijām. Svarīgi, ka vismaz viens no vecākiem un krustvecākiem ir mūsu baznīcā.

 Kristības pēc bērna paša izteiktas vēlēšanās var notikt pēc vismaz 7 gadu sasniegšanas ar abu vecāku piekrišanu. Šajā gadījumā noteikti vajadzīgi krustvecāki.

Krustvecāki

Krustvecāki ir viens no draudzes amatiem, ko var ieņemt tikai iesvētīti draudzes locekļi. Tas nozīmē, ka mūsu Baznīcā par krustvecākiem var būt tikai praktizējoši kristieši. Tas šad tad rada neizpratni vecākos, kuri vēlas kristīt savu mīļo, bet paši vēl nav pazīstami ar Baznīcas dzīvi.

Tas saistās ar mūsu Baznīcas izpratni, kas ir krustvecāka amats. Tas nozīmē, ka krustvecāki uzņemas rūpi par sava krustbērna garīgās dzīves attīstību luteriskā garīgumā. Bet to, kas ir kristīgs un luterisks garīgums zinās tikai tie, kuri ir iesvētīti. Galvenais krustvecāku pienākums ir regulāri aizlūgt par savu krustbērnu. Nākamais ir sekot līdzi tam, kā krustbērniem iet ar garīgo dzīvi – vai kaut ko saprot no Bībeles, vai lūdz Dievu, kāda ir viņu izpratne par pasauli un Dievu? Tradicionāli tiek pieņemts kristīgajā pasaulē, ka krustvecāki pārņem aizbildnību pār bērnu, ja gadās traģēdija, kādēļ vecāki vairs nespēj veikt savus pienākumus. Vienkārši saprotot, krustvecāki ir tie, kuri ir vienmēr savam krustbērnam priekšā Dieva Valstībā – izpratnē, pieredzē, lūgšanās un mīlestībā.

Par krustvecākiem var būt arī ne Ikšķiles draudzes locekļi, bet svarīgi, ka tie būtu kādas no Latvijas ev. lut. Baznīcas draudzes locekļiem. Atsevišķos gadījumos Kristības var notikt arī bez krustvecākiem vai ar vairāk kā diviem krustvecākiem.

Dokumenti

Visas formālās lietas tiek kārtotas pie draudzes lietvedes, kuru iespējams sastapt baznīcā, kancelejā mācītāja pieņemamajos laikos (otrdienās un ceturtdienās no 17.00 līdz 19.00) vienmēr būs kāds, kurš zinās paskaidrot par šiem jautājumiem vai palīdzēt tos nokārtot.

Kristībām nepieciešams līdz paņemt personu apliecinošus dokumentus par kristāmo – pieaugušo vai bērnu. Tiekoties ar sekretāri vai tās aizvietotāju tiks pajautāta vēl kāda informācija priekš draudzes metrikām. Šie personas dati tiks ierakstīti draudzes Kristīto grāmatā, kas tiek rūpīgi glabāta tikai mācītāja un draudzes dažu darbinieku pieejamībā.

Arī jautājumi, kas saistās ar ziedojumiem draudzei sakarā ar Kristību organizēšanu ir nokārtojami pie draudzes sekretāres. Ja vēlēsieties īpaši noformēt baznīcu, dziedāt Kristībās kādas draudzes dziesmas vai mūziku, tad arī to iespējams šeit pārrunāt.