Tikšanās tēma: Disciplīna: lūgumi, pavēles, atalgojumi, sodi

• Lai kāda problēma būtu radusies, vispirms jānoskaidro bērna vajadzības un jācenšas tās apmierināt, pirms ķerties pie citiem līdzekļiem.
• Lūgumi. Lūgums iedveš bērnā personīgās atbildības nepieciešamību. Ja vecāki lūdz bērnu labi uzvesties, mazais nojauš, ka vecāki atzīst viņa spēju domāt un izlemt, kontrolēt savu uzvedību un līdz ar to uzņemties atbildību par savu rīcību.
• Tiešie rīkojumi. Šad tad vecākiem jābūt stingrākiem un savi norādījumi jāizsaka nevis lūguma, bet tieša rīkojuma (pavēles) veidā. Tas jādara tad, kad bērns iepriekš izteikto lūgumu nav izpildījis. Ja vecāki parasti savus lūgumus izsaka patīkamā, laipnā balsī, tad vienreizēja pavēle var izrādīties ļoti ietekmīga.
• Spītēšanās ir viens no nedaudzajiem iemesliem, lai bērnu sodītu. Tā ir atklāta pretošanās autoritātei. Tā ir atteikšanās paklausīt.
• Vecākiem attieksmē pret bērnu jābūt elastīgiem, īpaši izvēloties soda veidu. Jābūt savās prasībās stingriem un jāpastāv, lai tās tiktu realizētas, bet panākumi būs lielāki, ja tas tiks darīts laipni.
• Visatļautību veicina stingrības un ierobežojumu trūkums, nevis mīlestība
• Pielietojot miesas sodu: pirmkārt, bērnam precīzi jāzina, par ko viņš tiek sodīts. Otrkārt, nedrīkst fiziski traumēt, treškārt, tūlīt pēc sodīšanas, kamēr bērns raud, viņš ir jāatstāj viens. Tomēr jāpaliek kaut kur tuvumā, lai dzirdētu, kad raudāšana mitējusies. Tad vecākiem noteikti bērns ir jāapmīļo un jānomierina, ka viņu patiešām ļoti, ļoti mīl.
• Uzvedības pārmaiņas: kā pozitīvs pamudinājums: konfektes, vai kāda cita labuma pasiegšana par labu uzvedību. Kā negatīvs pamudinājums - tv skatīšanās aizliegums par sliktu uzvedību. Negatīvais ietekmēšanas līdzeklis – sods, visparastākais pēriens. Ja pārāk bieži tiek pielietoti līdzekļi, kas veicina uzvedības pārmaiņas, bērns vairs nejūtas mīlēts. Šo metodi var izmantot gadījumos, ja rodas īpašas uzvedības problēmas, kad bērns neizrāda ne spītību, ne nepaklausību.

Svētie Raksti Ebr. 12: 4-11

Jūs vēl neesat līdz asinīm pretim turējušies, cīnīdamies pret grēku, un esat aizmirsuši pamācību, kas jūs kā bērnus uzrunā: mans bērns, nenicini Tā Kunga pārmācību un nepagursti, kad Viņš tevi norāj! Jo, ko Tas Kungs mīl, to Viņš pārmāca un šauš katru bērnu, ko Viņš pieņem. - Pacietiet pārmācību! Dievs izturas pret jums kā pret bērniem. Jo kur ir bērns, ko tēvs nepārmāca? Bet, ja jūs esat bez pārmācības, ko visi ir saņēmuši, tad jūs esat nelikumīgi bērni un ne īsti bērni.Tad nu mums mūsu miesīgie tēvi ir bijuši par pārmācītājiem, un mēs tos esam bijušies. Vai tad lai mēs daudz vairāk nepaklausītu garu Tēvam, lai dzīvotu? Jo tie gan īsu laiku mūs ir pārmācījuši, kā tas viņiem šķita pareizi esam, bet Viņš – lai nāktu tas mums par labu, lai mēs kļūtu Viņa svētuma dalībnieki. Bet katra pārmācība tai acumirklī neliekas mums par prieku, bet par bēdām, tomēr vēlāk, tanī vingrinātiem, dod taisnības miera augli.