Rīta lūgšana

Tēvs, cik tas ir brīnišķīgi! Ar Tevi kopā viss ir iespējams. Es varu nākt pie Tevis kā bērns. Es varu lūgt, un Tu man dāvā visu, kas man ir nepieciešams. Es varu Tev izstāstīt savus priekus un sāpes. Tu mani uzklausi, Tev ir svarīgi tas, ko es saku, un Tu mani saproti. Tu nepagursti par mani rūpēties.
Tu neuzlūko ne to, kas man pieder, ne to, ko es protu, ne manas spējas. Tu pieņem mani tādu, kāds es esmu. Tu piedod manas kļūdas un mani ne­nosodi.
Tu mani pieņem tādu, kāds esmu šodien, nevis tādu, kāds reiz biju. Aizvien Tu dāvā žēlastību sākt no jauna. Esot kopā ar Tevi, ne no kā man nav jābaidās. Tu esi visu Tēvs. Ikviens var nākt pie Tevis. Tu mīli katru cilvēku, lai kāds viņš būtu, ar vienādu mīlestību. Tu mīli katru cilvēku tāpat, kā Tu mīli savu viendzimušo Dēlu.

Pilnīga brīvība

• Pilnīgu izvēles un rīcības brīvību piešķirošie audzināšanas stila piekritēji pamet bērnus vientulībā. Tie padara viņus nespējīgus veidot sociālās attiecības un kontaktus. Tāpat arī pārlieku liela piesargāšana pieļauj tikai telpisku šaurību un fizisku tuvību, tādā veidā nospiežot, nomācot patstāvību un neatkarību. Pilnīgas brīvības stils sasniedz pretpolu: aiz iedomātas neierobežoti lielās brīvības – no vecāku viedokļa – slēpjas bezpersoniska distance, no bērna viedokļa – nepārredzams plašums, kas uzjundī pamestības un vientulības sajūtas un drīz vien kļūst nepanesams. Sekas var būt ne tikai agresivitāte, pārlieku liels kustīgums vai distances trūkums, bet arī protesti un konflikti.
• Pārāk brīvi audzināti bērni jūtas slikti grupā, izskatās rīcības nespējīgi, ar lielām grūtībām veido kontaktus ar citiem, viņi nejūtas citiem nozīmīgi. No tā izriet problēmas, kas liedz pret pārējiem izturēties adekvāti: neprot distancēties, krīt citiem ap kaklu, vai arī ir kautrīgi, klusi, pasīvi un atturīgi.
• Brīvās audzināšanas stils neļauj bērniem respektēt un cienīt pašam sevi. Trūkstoša pašcieņa noved pie pārējo cilvēku necienīšanas.

Nebeidzama lutināšana

• Lutināšan izpaužas vai nu kā pārlieku liela pasargāšana, vai arī tā kompensē attiecību trūkumu ģimenes dzīvē. Pastiprinātās materiālās rūpes patērētāju sabiedrībā ļauj vairāk vai mazāk iegādāties un atļauties visu, tā rezultātā personiskas audzinātājattiecības, izmantojot preces, pārvēršas par apkalpojošām attiecībām.
• Piederības sajūta attīstās uz aktīvas līdzdalības pamata.
• tas, kurš bērnus lutina, kavē viņu attīstību, nemotivē jauniem izaicinājumiem, atstāj bez orientācijas un attiecībām.
• Mazāk dažkārt nozīmē vairāk – tā izteicies psihoanalītiķis Šmidbauers, runājot par patērētāju sabiedrību. Šis vairāk nozīmē attiecības, spriedzi, konfrontāciju. Turpretī neierobežoti izlutinātiem bērniem piemīt mazāk – mazāk pieredzes, pārliecības par savu rīcību, ticības savām spējām un drosmes pieņemt jaunus izaicinājumus.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,  ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 3, 16-21)
Tajā laikā Jēzus sacīja Nikodēmam: “Dievs tā mīlēja pasauli, ka atdeva savu viendzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet iemantotu mūžīgo dzīvi. Jo Dievs sūtīja Dēlu pasaulē, lai Viņš pasauli nevis tiesātu, bet gan lai pasaule caur Viņu tiktu atpestīta. Kas tic Viņam, tas netiek tiesāts. Bet, kas netic, tas jau ir notiesāts, tādēļ ka nav ticējis Dieva viendzimušā Dēla vārdam.
Bet tiesa ir šāda: pasaulē ienāca gaisma, bet cilvēki vairāk iemīlēja tumsu nekā gaismu, jo ļauni bija viņu darbi. Katrs, kas dara ļaunu, ienīst gaismu un netuvojas gaismai, lai viņa darbi netiktu nopelti. Bet, kas dara patiesību, tas tuvojas gaismai, lai atklātos viņa darbi, jo tie ir Dievā darīti.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.