Ģimenes plānošanas garīgie aspekti

Neliela lekcija Māmiņu rītā

2012. gada 11. Oktobrī

Kas ir ģimenes plānošana?

Saskaņā ar Bībelē atrodamo atklāsmi, ģimene kā tāda ir Dieva Radīšanas zonā. Vīrs un sieva, kuri veido ģimeni ir Dieva radīšanas realizētāji.

Un Dievs tos svētīja un sacīja uz tiem: "Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā, un katru dzīvu radījumu, kas rāpo pa zemi." (Genesis 1:28)

 Tas nozīmē, ka ģimenes plānošana no cilvēciskā aspekta ir nosacīta. Dievs ir galvenais ģimenes plānotājs. Tas ir Dieva plāns, ka pasaulē dzimst cilvēki. Ar to mums, cilvēkiem nākas samierināties, kad mēs to vēlamies rezervēt tikai sev – vieniem tas nozīmē censties tikt pie bērniem un nedabūt, kad vēlas, bet citiem atkal bērniņi piesakās negaidīti un nesagatavoti. Reti kuriem viss šajā plānā notiek pēc mūsu plāna.

Tomēr praktisko ģimenes plānošanu Dievs ir uzticējis mums. Bībelē neparādās, ka Dievs ieplāno katru bērnu. Tikai priekš atslēgas personībām garīgajā plānā Dievs īpaši piestrādā – paziņo par to, kas noteikti būs. Tā notiek ar patriarhiem, īpaši Īzaku, kura dzimšanu nosaka un paredz pats Dievs, Ābrahāmam un Sārai lielā vecumā.

"Pirms Es tevi radīju mātes miesās, Es tevi jau pazinu, un, pirms tu piedzimi no mātes miesām, Es tevi svētīju un tevi izredzēju par pravieti tautām." Jeremijas 1:5

Jo Tu radīji manas īkstis, Tu mani veidoji un piešķīri man ķermeni manas mātes miesās. Manas būtnes veidojums Tev nebija apslēpts, kad es slepenībā tapu radīts, zemes dziļumos veidots.16 Tavas acis mani redzēja kā bezmiesas iedīgli, un Tavā grāmatā bija rakstītas visas manas dienas, jau noteiktas, kad to vēl nebija it nevienas. (Psalms 139:13,15-16)

Mūsdienās Latvijā daudzi bērnu dzimšanu primāri saista ar atbildību, grūtībām un nastu. Bibliskais redzējums atšķiras: „Lūk, bērni ir Tā Kunga dāvana, un bērnu svētība mums ir Viņa atlīdzība.4 Jaunības spēkā dzemdinātie dēli ir kā bultas stipra vīra rokā. 5 Svētīgs ir tas vīrs, kas ar tām pildījis savu bultu maksti. Tie nepaliks kaunā, kad tiem jāsastopas vārtos ar saviem ienaidniekiem.” (Psalms 127:3-5)

Bibliskajā domāšanā bērni ir Dieva svētība un labvēlības pazīme: „Tu pārtiksi no savu roku darba, svētīgs tu esi, tev labi klājas! 3 Tava sieva ir kā auglīgs vīnakoks tavā namā, tavi bērni kā eļļas koka zariņi ap tavu galdu. 4 Tiešām, tā ir svētīts tas vīrs, kas bīstas To Kungu.” (Psalms 128:2-4)

Svarīgi ir saglabāt savu vārdu virs zemes. Bērni turpina dzimtu. Dieva svētība izpaužas caur šo vārda turpināšanos bērnos un bērnu bērnos.

Tomēr ir kauns nerūpēties par savas ģimenes uzturēšanu.

Dievam nepatīk apzināta sēklas „izkaisīšana”: „Bet Onans, zinādams, ka tie nebūs viņa pēcnācēji, pie sava brāļa sievas iedams, izkaisīja zemē, lai nerastos pēcnācēji viņa brālim. 10 Bet Tam Kungam nepatika, ko tas darīja, un Viņš lika mirt arī viņam.” Genesis 38:9-10

Tev arī nebūs aizskart sievu viņas mēnešziedu laikā, kamēr viņa ir nešķīsta, tev nebūs viņai tuvoties, lai atsegtu tās kaunumu. (Leviticus 18:19)