1. Eņģeļu realitāte

Ikdienā mēs nesastopamies ar eņģeļiem. Kādēļ arī vairums cilvēku apšauba to esamību. Materiāliskais pasaules uzskats noliedz garīgu būtņu – rūķu, troļļu, goblinu, mājas garu, elfu un eņģeļu eksistenci. Šīs būtnes neiederas šajā domāšanas sistēmā. Tomēr tas vēl nav pierādījums, ka garīgas būtnes neeksistē.

Bībelē eņģeļu eksistence ir neapšaubāms fakts.

2. Kas ir eņģelis

Svētais Augustīns, runājot par eņģeļiem, rakstīja: „Vārds eņģelis apzīmē sūtību, nevis dabu. Tu jautā, kā sauc šo dabu? – gars. Tu jautā, kāda ir viņa sūtība? – eņģelis. Pēc savas būtības tas ir gars, bet pēc darbības – eņģelis.”

Ja cilvēks pēc sava būtības ir trīsdaļīgs – gars, dvēsele un miesa, tad eņģeļiem piemīt gars un dvēsele. Bet, ja cilvēks tiek uzlūkots kā divdaļīgs – miesa un gars (dvēsele), tad eņģeļiem piemīt tikai gars (dvēsele).

Vārds angelos nozīmē sūtnis. Eņģeļi ir Dieva sūtņi, kas uzrunā cilvēkus notikumos ar lielu garīgo jēgu – radīšana, Dieva tautas veidošana, Svētās zemes iekarošana, Kristus dzimšana, nāve un Augšāmcelšanās; Baznīcas izveidošanās.

3. Eņģeļi Svētajos Rakstos

·     Ķerubi sargā ceļu uz Dzīvības koku (Gen.3:24);

·     Jēkaba sapnis par kāpnēm uz Debesīm, eņģeļu kāpšana (Gen.28:12-18);

·     Ābrahāma tikšanās ar Trīsvienību pie Mamres ozoliem (Gen.18:1-33, 19:1-29)

·     Dievs liek Mozum gatavot Derības šķirstu, uz kā ir ķerubi ar izplestiem spārniem Ex.25:19-20

·     Jozua sastapšanās ar Dieva karaspēka virspavēlnieku (?Mihaēlu) Joz.5:13-15;

·     Jesaja redz Dieva troni Debesīs un serafus lidināmies ap to (Jes.6:1-13)

·     Daniēla tikšanās ar Gabriēlu (Dan.8:16, 9:21, 10:5-21 – par Mihaēlu kā Israēla sargeņģeli);

·     Eņģeļa Gabriēla pasludinājums Caharijam Lk.1:5-20;

·     Gabriēla pasludinājums Marijai (Lk.1:26-38);

·     Eņģeļi pavēsta ganiem Mesijas piedzimšanu Betlēmē (Lk.2:8-14);

·     Eņģelis stiprina Jēzu Ģetzemanē pirms Ciešanu ceļa (Lk.22:43);

·     Eņģeļi pavēsta Jēzus augšāmcelšanos (Mt.28:2-7; Mk.16:5-7; Lk.24:4-7; Jņ.20:12-13)

·     Eņģeļi pie Jēzus aiziešanas Debesīs (Ap.d.1:10-11)

·     Pāvilam eņģelis paziņo par gaidāmo likteni (Ap.d.27:24)

·     Katrai draudzei ir savs eņģelis (Atkl.2:1-3:22)

·     Erceņģelis Miķelis satriec pūķi Atkl.12:7-12

4. Kādi eņģeļi

Renesanses laika mantojums ir deformējis eņģeļa tēla priekšstatus, padarot to par trauslu, sievišķīgu vai bērnišķīgu radījumu. Svētajos Rakstos tas ir pavisam citāds. Tie cilvēki, kas sastopas ar Dieva eņģeli parasti krīt pie zemes aiz spēcīgā iespaida, ko atstāj šis radījums. Tas drīzāk ir spēks un vara, kas izriet no eņģeļa personības un tēla.

Parasti eņģeļi tiek Rakstos tēloti antropomorfi, t.i., cilvēkveidīgi. Serafi, kas ir pie Dieva troņa, tiek tēloti kā putni ar daudziem spārniem, bet ar cilvēkveidīgām galvām. Atklāsmes grāmatā pie Dieva troņa ir arī 4 radījumi (Ērglis, cilvēks, lauva un vērsis), kas tiek uzskatīti kā 4 evaņģēliju simboli, bet tie principā ir kā radījumi, kā eņģeļi pie Dieva.

1. Iedalījums:

·       Ķerubi – Dieva troņa un Ēdenes dārza (Dzīvības koka) sargātāji (Gen.3:24; Ex.25), kā arī Derības Šķirsta un Tempļa Vissvētākās vietas sargātāji (Ex.25:19-20; 37:9; Ec.10:15-20)

·       Serafi – sešu spārnu radījums, kas lido virs Dieva godības sēdekļa (Jes.6:1-13)

·       Erceņģelis – dos signālu Kristus otrajai atnākšanai ar balsi un bazūni (1.Tes.4:16). Tiek uzskatīts, ka Mihaēls (Dan.10:13,21, 12:1 – sargeņģeļu priekšnieks un lielais eņģeļu valdnieks; Jūd.9, Atkl.12:7 – tas, kurš karo ar Sātanu) un Gabriēls (Dan.8:16,9:21 – izskaidro vīziju par pasaules un Dieva tautas vēsturi; 1:19,26 – Caharijam un Marijai atklāj brīnumaino bērnu piedzimšanu), ir vieni no Dieva ercenģeļiem, tiem, kuri ir Dieva vaiga priekšā.

·       Troņi, kundzības un varas – dažādi spēki un autoritātes, kam ir spēks garīgajā pasaulē (Kol.1:16[1], Ef.1:21).

Tomēr nav iespējams adekvāti aprakstīt eņģeļu pakāpes un veidus, jo Sv.Raksti skopi un nesistemātiski atklāj garu pasaules kārtību. Baznīcas tēvs, Nazianzas Gregors rakstījis: „Eņģeļu hierarhija ir zināma tam, kas to ir iecēlis”. Tomēr mēs varam būt droši, ka garu pasaulē ir savi likumi un kārtība, jo Dievs rada sakārtotu pasauli, Viņš ir kārtības Dievs (1.Kor.14:33). Par to mums nedaudz ļauj noprast Kristus līdzības un Vecās Derības praviešu teksti.

2. Labie un ļaunie

Sv.Raksti viennozīmīgi iedala eņģeļus polarizēti – labajos un ļaunajos (Mt.25:41, Lk.11:15,18-19, Atkl.12:7-12 u.c.). Kaut gan, iespējams, tā vienmēr senatnē nav bijis. Ir bijis laks, kad nav bijuši eņģeļi, kas ir pret Dievu. Dievs visu Radību atzina par labu pēc savas radīšanas (Gen.1:31), līdz ar to, nav bijuši ļaunie vai kaut kas nekvalitatīvs radīšanā. Varētu uzskatīt, ka viena daļa garīgo būtņu ir bijušas nevis ļaunas, bet tumšas. Ījaba grāmatas sākums (Īj.1:6-12) liecina, ka Sātans iesākumā bijis kā Dieva padomnieks, t.i., tas, kurš varējis stāvēt Dieva priekšā. Sātana pienākums bija ievērot radības, t.sk., cilvēka, trūkumus, ēnas puses, apslēpto. Pēc Sātana nogāšanas no Debesīm (Lk.10:18, Atkl.12:7-12) viņš vairs nevarēja būt Dieva tuvumā.

• – viens no Dieva virseņģeļiem, kuram bija uzdevums nest gaismu (zināšanas). Iespējams, Lucifers bija dziļo, apslēpto zināšanu pārzinātājs. Lucifera vārds nav atrodams Bībelē, tas nācis no tradīcijas. Iespējams, ka no 2.kor.11:14, kur teikts, ka sātans izliekas par „gaismas eņģeli”.

Sātans – minēts ļoti daudzās vietās Bībelē, kā kārdinātājs (Gen.3:1, 13-15, Īj.1:6-12, 2:1-7, Mk.1:13) un apsūdzētājs (Īj.1 un 2., Cah.3:1, Atkl.12:10), kas pieviļ, sasien un maldina ar mērķi pazudināt un traucēt cilvēkiem nākt pie Dieva. Sātans iemājo cilvēkā, lai tas izdarītu ļaundarību (Jūdā Iskariotā – Lk.22:3, Jņ.13:27; Ananijā – Ap.5:3).

Belcebuls (mušu valdnieks) – Lk11:15, 18-19

Pēc eņģeļu sadalīšanās ir galēji nofiksēts viņu stāvoklis, kā neatgriezenisks. Nav iespējams labajiem krist, bet ļaunajiem nav iespējams atgriezties.

5. Eņģeļu līdzdalība Dieva darbos

·       Radīšanā –

·       Dieva tautas, Israēla, veidošanā

·       Dieva tautas cīņās un atgriešanā atpakaļ sv.zemē

·       Cilvēku sodīšanā – Sodomas un Gomoras sodīšana, Lata dzimtas izvešana no Sodomas

·       Izšķirošu vēstu pasludināšana

·       Dieva Dēla piedzimšanā, Viņa darbos, ciešanās un Augšāmcelšanā un Debesbraukšanā

·       Baznīcas tapšanā un dzīvē Ap.d. 2.-3.nod.

·       Draudžu dzīvē – Atkl. 2.-3.nod.

6. Kopsakarības

Garīgās pasaules notikumi ir kā atblāzma notikumiem uz Zemes vai arī otrādi (kā Templis ir Debesu Tempļa kopija uz Zemes).

Kristus minētā Sātana nogāšana no Debesīm (Lk.10:18) sakrīt vai ir atblāzma ar lielo cīņu, kurā pats Kristus uzvarēja elli un nāvi pie krusta (Atkl.12:10-11) – Sātans un viņa eņģeļi tiek gāsti no Debesīm pateicoties Kristus Upurim pie kusta, kādēļ daudzi brāļi ticībā uz Dieva Dēlu ir glābti, neskatoties, ka viņi to nebija pelnījuši. Sātans, kā brāļu apsūdzētājs, līdz ar to ir zaudējis savu varu un spēju pazudināt.