2011. gada 7. Septembrī

Kas ir līdzība?

Sarunvalodā līdzība ir kaut kas līdzīgs ilustrācijai. Caur ilustrāciju mēs tēlaini atklājam kādu patiesību, kam ir vairākas dimensijas. Caur līdzību iespējams atklāt citādi grūti skaidrojamas patiesības. Kristus līdzības ir ebrejiem raksturīgs žanrs, caur ko skolotājs saviem klausītājiem un mācekļiem māca kādas garīgas patiesības un nodod atziņas. Pie tam, lai šīs atziņas varētu adekvāti iegūt, nepieciešams, lai klausītāji būtu „vienā garā” (vienā vērtību un atziņu sistēmā) ar līdzības stāstītāju.

Līdzīgs žanrs ir anekdotes. Tās atklāj komisko un izsmej nepieņemamo. Bieži vien caur anekdotēm tauta atklāj savu attieksmi un reakciju uz valstī un sabiedrībā notiekošo vai arī attieksmi pret kādu sabiedrības grupu vai nacionalitāti (blondīnes, ebreji, igauņi, malēnieši u.c.).

Jēzus līdzības

Jaunajā Derībā pavisam mēs varam izlasīt 32 klasiskas Jēzus sacītās līdzības. Patiesībā ir vēl vairāk Viņa sacīto līdzību, kā piemēram: „Jūs esat zemes sāls…” (Mt.5:13) vai „Sveci iededzinājis, neviens to neliek zem pūra, bet lukturī…” (Mt.5:15). Vairākas līdzības ir minētas visos 3 „sinoptiskajos” evaņģēlijos (sējējs un sēkla, sinepju sēkla un ļaunajiem vīnakalna dārzniekiem), bet citas tikai vienā vai divos evaņģēlijos.

• Visvairāk līdzību mēs varam lasīt Lūkas evaņģēlijā (19),
• bet vismazāk līdzību izmantojis evaņģēlists Marks (5),
• Matejs savā evaņģēlijā ievietojis pavisam 16 Jēzus līdzības.
• Toties Jāņa evaņģēlijā nav neviena Jēzus līdzība klasiskajā izpratnē. Jānis lieto pavisam citu metodi garīgo dziļo patiesību izteiksmei – alegorijas un metaforas: ego eimi Jēzus salīdzinājumi (Es esmu – Labais Gans, durvis, Augšāmcelšanās un dzīvība, pasaules gaisma, vīnakoks, dzīvības maize, ceļš, patiesība un dzīvība – pavisam 7) un metaforas  - par mirstošo kviešu graudu zemē (Jņ.12:24).

Parabolhs - Jēzus līdzības ir dzīvas un dziļas gleznas (piem., līdzība par sējēju vai „pazudušais dēls” vai „labais samarietis”). Tās dzīvo pašas savu dzīvi. Citas līdzības, šķiet ir saistītas ar realitāti (piem., līdzība par bagāto un nabaga Lācaru vai „farizejs un muitnieks”). Citas līdzības ir lielas savā apokaliptiskajā grandiozitātē („desmit jaunavas”, „avis un āži”, „vīģes koks”). Pamatā līdzību saturs (stāstījums) ir tuvs klausītāju dzīves telpai, ar ko visi ikdienā saskaras. Caur Jēzus līdzībās izmantotajiem sadzīviskajiem tēlojumiem tiek atklātas dziļas garīgas patiesības.

Ir līdzības, kuras pats Kungs piesaka un akcentē: „Debesu Valstība ir līdzīga…”, tās var dēvēt par Debesu Valstības līdzībām – „vienpadsmitās stundas strādnieki” (Mt.20:1-16), „kalps, kurš nepiedeva” (Mt.18:23-35) u.c. Citur evaņģēlija autors dod skaidrojumu, piem., „Un Viņš iesāka runāt līdzībās…” (Mk.12:1) Taču daudzas Jēzus līdzības sākas bez īpaša ievada vai pieteikuma.
Pamatā Jēzus nedeva skaidrojumu savām līdzībām, tas bija klausītājiem pašiem jāatskārš. Taču dažām Jēzus dod savu paskaidrojumu – Mt.13 „par sējēju”. Šeit Jēzus atklāj, kāpēc Viņš runā līdzībās: „10 Un mācekļi piegāja pie Viņa un sacīja: "Kāpēc Tu uz tiem runā līdzībās?"11 Bet Viņš atbildēja un tiem sacīja: "Jums ir dots zināt Debesu valstības noslēpumus, bet viņiem tas nav dots.12 Jo, kam ir, tam tiks dots, un tam būs pārpilnība; bet, kam nav, tam tiks atņemts arī tas, kas tam ir.13 Tāpēc Es uz tiem runāju līdzībās, jo tie redzēdami neredz un dzirdēdami nedzird un nesaprot.14 Un pie tiem piepildās pravieša Jesajas vārdi, kas saka: ar ausīm jūs dzirdēsit, bet nesapratīsit; skatīdamies jūs skatīsities, bet neredzēsit.15 Jo šo ļaužu sirds ir apcietināta, un viņu ausis ir nedzirdīgas, un savas acis tie ir aizdarījuši, ka tie ar acīm neredz un ar ausīm nedzird un sirdī nesaprot un neatgriežas, ka Es tos dziedinātu.16 Bet svētīgas ir jūsu acis, jo tās redz, un jūsu ausis, jo tās dzird.-17 Jo patiesi Es jums saku: daudzi pravieši un taisnie ir gribējuši redzēt, ko jūs redzat, un nav redzējuši, un dzirdēt, ko jūs dzirdat, un nav dzirdējuši.” (Mt.13:10-17)

Šeit Kristus atklāj savu stratēģiju – Debesu Valstības noslēpumi visiem nav pieejami. Ne tādēļ, ka Dievs tos slēpj, bet tādēļ, ka lielākā daļa cilvēku ir garīgi akli un kurli – redzēdami neredz un dzirdēdami nesaprot, jo cilvēku sirdis ir apcietinātas un viņi neatgriežas pie Dieva. Grēks traucē izprast dziļās dievišķās patiesības. Interesanti, ka Jēzus Kristus nevis tādēļ pazemina slieksni ļaužu izpratnei, bet paaugstina. Kāpēc tā? Iespējams, ka Viņa nodoms ir izraisīt interesi, jo kas ir paslēpts, tas ir interesants. Otrkārt, iespējams, ka garīgās vērtības nedrīkst devalvēt tikai tādēļ, ka cilvēki ir vāji un grēcīgi. Tas tikai panāks pretējo efektu – vērtību devalvāciju un sakrālā profanizēšanos.

Mateja 13:3-9, 18-23; Marka 4:3-9, 10-20; Lūkas 8:5-8

Pirmā evaņģēlijos minētā Jēzus līdzība (raugoties no Mateja ev.). Visos 3 sinoptiskajos evaņģēlijos rakstīta gan pati līdzība, gan Jēzus ieteikums par to, kādēļ Viņš lieto līdzības, gan arī līdzības skaidrojums. Mateja un Marka evaņģēlijos minēts, ka Jēzus atradās jūras malā (Ģenaceretes ezera), bet vēlāk iekāpj laivā, lai ērtāk uzrunātu daudzos ļaudis. Lūkas evaņģēlijā vietai netiek pievērsta uzmanība, vairāk pieminot tos, kuri bija kopā ar Jēzu, Viņa kalpošanā – divpadsmit mācekļi un sievietes. Uzmanība uz cilvēkiem (daudz ļaudis sanākuši no pilsētām), kas būtībā ir galvenā Jēzus runātās līdzības mērķauditorija.

Par augsnēm

Patiesībā tā ir līdzība nevis par sējēju, bet par augsnēm. Līdzībā lielākā uzmanība pievērsta četriem dažādiem augšņu tipiem vai situācijām, kurās iekrīt sējēja sētā sēkla:

• Ceļa malā – putni apēd un cilvēki samin (putni to pat notver gaisā);
• Uz akmenāju – nevar iesakņoties, kādēļ tā ātri uzdīgst, bet ātri novīst;
• Ērkšķos (nezāļainā vidē) – nomāca, kādēļ nenesa augļus;
• Labā zemē – auga un nesa augļus – 30-kārtīgus, 60-kārtīgus, 100-kārtīgus

„Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird! (Lk.8:8) Tāpēc pielūkojiet, kā jūs klausāties! (Lk.8:18) Mana māte un mani brāļi ir šie, kas Dieva Vārdu dzird un dara.” (Lk.8:21)

Tas skaidri atklāj, ka šī līdzība ir par cilvēka attieksmi un iekšējo atvērtību Dieva uzrunai – uzklausīt un sadzirdēt, tad adekvāti Dieva gribai rīkoties.

Par sējēju

Sējējs ir izšķērdīgs ar sēklu ko sēj. Līdzība tam nepievērš būtisku uzmanību, tikai piemin, ka sējēja mestā sēkla krīt visur. Iespējams, ka tas ir sējēja uzdevums – sēt visās vietās. Izšķērdība, nevis tiešs trāpījums. Jēzus arī savus mācekļus sūta sludināt Evaņģēliju visām tautām, nevis tikai tiem labākajiem un paklausīgākajiem, pareizākajiem (Mt.28:19, Lk.24:47). Misijas kalpošanā nekad nevar zināt, kurš no klausītājiem izrādīsies kā labā augsne vai kā nelāgā, tādēļ tiek sludināts visiem, lai pēc iespējas vairāk cilvēku dzirdētu un atgrieztos tie, kuriem Dievs būs to devis.

Par sēklu

Sēkla ir ļoti vērtīga. Tā ir ar fantastisku dīgtspēju, ja vien tai dotu iespēju – labu augsni un labvēlīgu vidi. Tikai pirmajā gadījumā sēkla neizaug, bet ne tādēļ, ka tā būtu slikta, bet tādēļ, ka cilvēki to samin (te būtu vietā runāt par ļaunu sabiedrību, kas samaitā labus tikumus…).

Sēklas vērtība ir tajā esošajā potencē – dot dzīvību. Sēklas vērtība ir iespējamos augļos. Augļu  došana (labie darbi un Gal.5:22 – Sv.Gara augļi, kas ir labas rakstura īpašības, iekšējas izmaiņas).

Vērtējums

Tas ir eshatoloģiskais aspekts – Dieva tiesa. Jo vērtējums par to, kādus augļus ir nesis tas, ko mēs darām un ko runājam ir iespējams tikai Dievam un tikai tad, kad pasaule būs beigusies.